|
|||||||||||||
Nodaļu „Priekšvārds”, „ASV cilvēktiesību un demokrātijas stratēģija”, „Eiropa un Eirāzija” tulkojumi, pilns teksts - Supporting Human Rights and Democracy: The U.S. Record 2005-2006
ASV Valsts departamenta Demokrātijas, cilvēktiesību un darbaspēka biroja publikācija
Priekšvārds
Mūsdienās visā pasaulē aizvien pieaug to cilvēku skaits, kas pieprasa, lai viņu tiesības tiktu ievērotas, lai valdības reaģētu uz viņu vajadzībām, lai viņu balsis sadzirdētu un viņu balsojums tiktu ņemts vērā, pieprasa taisnīgus likumus un taisnīgumu visiem. Tāpat arī pieaug izpratne par to, ka demokrātija ir tā pārvaldes forma, kas laika gaitā spēj vislabāk apmierināt pilsoņu prasības pēc cieņas, brīvības un līdztiesības.
Kā sacīja prezidents Bušs savā runā, otrreiz stājoties amatā: „... Amerikas Savienoto Valstu politika ir tiekties pēc un atbalstīt demokrātisku kustību un institūciju izaugsmi ikvienā valstī un kultūrā, ar galīgo mērķi – iznīcināt tirāniju šajā pasaulē.”
Plašākā Tuvo Austrumu reģionā pāris pēdējo gadu laikā atskanēja vietējās prasības pēc demokrātiskām reformām, tika pieredzēti politiskā plurālisma aizsākumi, nepieredzētas vēlēšanas, kā arī jauni sieviešu un minoritāšu aizsardzības veidi.
Irākas tautas trīs reizes devās pie vēlēšanu urnām un, neraugoties uz augsto vardarbības līmeni, nenovirzījās no kursa uz demokrātiju. Afganistānas tauta pirmo reizi kopš 1969. gada balsoja brīvās likumdevēja vēlēšanās, kaut arī valdība vēl cīnījās par to, lai paplašinātu savu varu pār provinču centriem.
Pirmajās pēckonflikta vēlēšanās Libērijā pirmo reizi Āfrikā par valsts vadītāju tika ievēlēta sieviete, iezīmējot robežšķirtni Libērijas pārejā no pilsoņu kara uz demokrātiju. Dienvidāfrikas un Karību jūras reģiona demokrātiskās valstis turpināja sadurties ar tādiem izaicinājumiem kā vājo institūciju nostiprināšanu, cīņu pret korupciju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu.
Ukrainas jaunā valdība, paužot tautas demokrātisko gribu, ievērojami uzlabojusi savu sniegumu cilvēktiesību jomā. Indonēzija, valsts ar vislielāko musulmaņu vairākumu, nostiprināja savas demokrātiskās sistēmas uzbūvi, kad tās pilsoņi pirmo reizi tieši ievēlēja pilsētas, pavaldonības un provinces līmeņa vadītājus.
Turpretim no Birmas līdz Baltkrievijai, no Ķīnas līdz Kubai, no Ziemeļkorejas līdz Sīrijai, no Irānas līdz Zimbabvei drosmīgi cilvēki joprojām tika pakļauti vajāšanai par to, ka viņi realizēja savas pamattiesības – vārda, biedrošanās, pulcēšanās un pārvietošanās brīvības, par to, ka neraugoties uz visiem šķēršļiem, turpināja censties panākt pārmaiņas mierīgā ceļā.
Šajā ziņojumā aprakstīts, kā Amerikas ārpolitika dažādā veidā palīdzējusi pilsoņiem un valdībām visā pasaulē pārvērst to augošās prasības pēc cilvēktiesībām un demokrātiju rīcības programmās.
Kondolīza Raisa,
Valsts sekretāre
ASV cilvēktiesību un demokrātijas stratēģija
Amerikas Savienotās Valstis piemēro plaša diapazona diplomātiskos instrumentus, lai visā pasaulē atbalstītu cilvēktiesības un demokrātiju. Šajā ziņojumā sniegts kopsavilkums par mūsu stratēģiju visos reģionos un aprakstīts, kādā veidā pagājušā gada laikā esam atbalstījuši vietējās reformas 95 valstīs.
Kā prezidents Bušs sacīja 2005. gada janvārī: „ Brīvības būtība nosaka to, ka tā ir jāizraugās un jāaizsargā pilsoņiem, tā jāuztur likuma virsvaldībai un minoritāšu aizsardzībai. ... Amerika neuzspiedīs savu pārvaldes stilu tiem, kas to nevēlas. Tā vietā mūsu mērķis ir palīdzēt citiem atrast pašiem savu balsi, sasniegt pašiem savu brīvību un izvēlēties pašiem savu ceļu.”
Lai veicinātu šī mērķa sasniegšanu, Amerikas Savienotās Valstis atbildēja uz augošo globālo pieprasījumu pēc lielākas personiskās un politiskās brīvības, atbalstot to cilvēku centienus, kuri aicinājuši ieviest reformas. Mēs esam solidāri iestājušies par tiem varonīgajiem cilvēkiem visā pasaulē, kurus represīvie režīmi vajā par to, ka viņi realizē savas tiesības. Uz vietas mijiedarbojoties ar valstu amatpersonām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un indivīdiem, kā arī caur daudzpusējām reģionāla un globāla līmeņa saistībām mēs aizstāvējām starptautiskos cilvēktiesību standartus un veicinājām demokrātisko principu izplatību.
Lai citas demokrātiskas valstis spētu labāk nodrošināt demokrātijas sasniegumus savām tautām, mēs tām palīdzējām nostiprināt to valsts pārvaldes institūcijas un sekmējām likuma virsvaldības dziļāku iesakņošanos. Mēs atbalstījām visu to pilsoņu, ieskaitot sievietes un minoritātes, pilnvērtīgu iesaistīšanos šo valstu sabiedriskajā dzīvē. Lai nodrošinātu to, ka virsroku gūst tautas griba, mēs veicinājām politisko plurālismu un palīdzējām izlīdzināt spēles laukumus, lai vēlēšanas atbilstu starptautiskajiem standartiem. Mēs pieprasījām atbildību no tām demokrātiski ievēlētām valdībām, kuras nevaldīja demokrātiski. Un aizstāvējām neatkarīgo mediju un nevalstisko organizāciju (NVO) būtiskos ieguldījumus demokrātijā, kad daudzās valstīs pret tām tika vērsti uzbrukumi.
2005. gada finanšu gadu laikā ASV savā budžetā atvēlēja 1,4 miljardus ASV$ cilvēktiesību un demokrātijas programmām. Tāpat arī mēs sekmējām demokrātisko reformu centienus, nodrošinot mērķtiecīgu attīstības palīdzību, piemēram – caur novatorisko Tūkstošgades izaicinājuma atskaiti, kurā valsts iespēja pretendēt uz finansējumu nabadzības mazināšanai ir saistīta ar labu pārvaldību. Tajā pašā laikā mēs turpinām piemērot ekonomiskas sankcijas pret tiem, kas pieļauj sistemātiskus cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, - Birmas un Kubas režīmiem. Kopā ar 8 industrializēto valstu grupu (G-8) un reģionālajām valdībām un NVO ASV atklāja divas jaunas institūcijas vietējo reformu veicināšanai plašākā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā – Nākotnes Nodibinājumu (Future Foundation), kas atbalsta pilsonisko sabiedrību, un Nākotnes Fondu (Future Fund), kas atbalsta investīcijas. Nobeigumā, Amerikas Savienotās Valstis centās padarīt starptautiskās institūcijas par efektīvākām cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvēm un atbalstītājām. Šim mērķim mēs 2005. finanšu gadā piešķīrām 10 miljonus ASV$ Apvienoto Nāciju Organizācijas Demokrātijas fondam un pieprasījām jaunas, ticamas ANO Cilvēktiesību padomes izveidošanu, no kuras tiktu izslēgti lielākie cilvēktiesību pārkāpēji.
Visos šajos centienos aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju, ASV priecājās par iespēju darboties partnerībā ar citām valdībām, un mēs meklējām NVO idejas un pieredzi, jo tās padara smago darbu – aizsargā cilvēktiesības un veido demokrātiju – pa vienam pilsonim, pa vienai institūcijai, pa vienai valstij vien – katru dienu.
Eiropa un Eirāzija
"Biedrošanās un mierīgu demonstrāciju brīvības tiek uzskatītas par cilvēku pamatbrīvībām, kurām ir milzīga nozīme brīvā informācijas, ideju un viedokļu apritē demokrātiskā sabiedrībā.”
--Sukhrobjons Ismoilovs, Uzbekistānas Cilvēktiesību Biedrības „Ezgulik” Taškentas nodaļas priekšsēdētājs
Eiropā un Eirāzijā 2005. gads dažos reģionos atnesa pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz cilvēktiesībām un likuma virsvaldību, taču citos iezīmējas tendences, kas radīja vilšanos. Iespējams, ka vispārsteidzošākās pārmaiņas bija dramatiskā valdības maiņa Kirgizstānā pēc negodīgajām vēlēšanām pavasarī. Tomēr pavasaris pieredzēja arī masu slaktiņu Andižanā kaimiņvalstī Uzbekistānā un tam sekojošos uzbrukumus lieciniekiem, viņu ģimenēm un aktīvistiem, kurus valdība gribēja vainot notikumos, kas izsauca uzbrukumus. Vēl cita šī gada tendence, kas radīja vilšanos, bija demokrātisko principu un cilvēktiesību tālāka erozija citās Centrālāzijas daļās, kā arī Baltkrievijā un Krievijā. Neraugoties uz to, citviet šajā reģionā, piemēram, Balkānos un Ukrainā, uzplauka neatkarīgie mediji, vārda brīvība un pilsoniskā sabiedrība.
2005. gadā Amerikas Savienotās Valstis, izmantojot dažādus instrumentus, turpināja enerģiski atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības šajā reģionā. Diplomātiskajā līmenī, saskaņoti ar demokrātiskajiem sabiedrotajiem tika realizētas divpusējas attiecības ar šī reģiona valdībām, tāpat arī tika izmantoti daudzpusēji forumi. ASV augstākās amatpersonas regulāri aicinājušas Eiropas un Eirāzijas līderus aizsargāt savu pilsoņu cilvēktiesības un pamatbrīvības, valdīt demokrātiski un noturēt brīvas un taisnīgas vēlēšanas. Tāpat arī ASV izmantoja plaša diapazona palīdzības instrumentus, tai skaitā – apmācību, tehnisko un tiesisko palīdzību, grantus, apmaiņas programmas, kā arī tiesas prāvu un vēlēšanu uzraudzību. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) joprojām bija vitāli svarīga loma, sekmējot demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. ASV 2005. gada laikā strādāja pie tā, lai tiktu aizsargātas EDSO pamatvērtības, kas ir ierakstītas Helsinku aktos un turpmākos līgumos, kā arī tās demokrātiju veicinošo aktivitāšu, piemēram, vēlēšanu novērošanu, autonomija.
Amerikas Savienotās Valstis turpināja nelokāmi atbalstīt šī reģiona demokrātiskās institūcijas un procesus, ieskaitot brīvas un godīgas vēlēšanas. Šī palīdzība tika sniegta, veidojot divpusējas un daudzpusējas attiecībās ar tādiem starptautiskajiem partneriem kā EDSO un Eiropas Savienību, kā arī caur objektīvām atbalsta programmām. Šie centieni visvairāk tika koncentrēti uz lielākajām 2005. gada vēlēšanām Albānijā, Azerbaidžānā, Maķedonijā, Moldovā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, kā arī 2006. gadā plānoto vēlēšanu Baltkrievijā un Ukrainā demokrātiskuma veicināšanai. Augsta līmeņa ASV amatpersonas aicināja šīs valdības noturēt EDSO standartiem atbilstošas vēlēšanas. Visos šajos gadījumos ASV diplomātija un palīdzība atbalstīja nevis konkrētus kandidātus, bet gan demokrātisku vēlēšanu procesu. ASV palīdzība bija vērsta uz vēlētāju izvēles un izglītošanas veicināšanu, kā arī vēlēšanu procesa caurskatāmības palielināšanu. Palīdzība iekļāva atbalstu vēlēšanu reformām, monitoringu par mediju pieejamību un atspoguļojuma objektivitāti, nacionālo kandidātu debates, vēlētāju izglītošanu, vietējos un starptautiskos novērojumus, aptaujas pēc nobalsošanas, kā arī bezpartejisku politisko partiju apmācību, akcentējot nepietiekami pārstāvētu grupu, tai skaitā – sieviešu un jauniešu, iesaistīšanu politikas procesā. Tāpat arī ASV turpina sniegt enerģisku diplomātisko un programmatisko atbalstu demokrātiskai pārvaldībai, tai skaitā – atbalstu vietējām pašvaldībām un parlamentiem, kā arī atbalstu caurskatāmības, atbildības, decentralizācijas veicināšanai un korupcijas apkarošanai.
Demokrātija nenozīmē tikai vēlēšanas, kas atspoguļo tautas gribu; tai nepieciešama arī vitāla pilsoniskā sabiedrība. Amerikas Savienotās Valstis turpinājušas mudināt šī reģiona valdības ievērot vārda, biedrošanās un pulcēšanās pamatbrīvības, kā arī veicināt demokrātijas mugurkaula – pilsonisko sabiedrību uzplaukumu. Pagājušajā gadā vairākos Eirāzijas reģionos tika pieredzēti pilsoniskās sabiedrības ierobežojumi un NVO vajāšana. Daudzas šī un citu reģionu valdības kļūdaini interpretēja tā dēvētās „krāsu revolūcijas” Gruzijā, Ukrainā un Kirgizstānā, kad tautas nostājās pret negodīgām vēlēšanām un korumpētiem režīmiem un iestājās par tautas ievēlētām valdībām, pasniedzot tās kā ārzemju valdību finansētu un izrīkotu NVO darbu. Reaģējot uz to, daudzas valdības, to skaitā – Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Baltkrievija, noteica dažādu pakāpju ierobežojumus NVO, it īpaši – ārzemju finansējumam, kā arī politiskajai opozīcijai un disidentiem. ASV turpināja sniegt atbalstu demokrātisku pilsonisko sabiedrību nostiprināšanai un NVO kapacitātes attīstībai, lai tās varētu efektīvi veikt tiesību aizstāvības, valdību uzraudzības un cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvības darbu. ASV atbalsts NVO ir caurskatāms un atbilst EDSO principiem un starptautiskajiem standartiem. ASV piedāvāja atbalstu un tehnisku palīdzību tām NVO, kas strādā, lai aizsargātu cilvēktiesības, attīstītu vārda un mediju brīvību, uzraudzītu vēlēšanas, darbotos kā „sargsuņi” attiecībā uz valdības rīcību, kā arī sniedz vitāli svarīgus pakalpojumus pilsoņiem un bēgļiem.
Otrs ASV demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanas darbības stūrakmens šajā reģionā joprojām bija atbalsts spēcīgiem neatkarīgiem medijiem, kas piedāvā pilsoņiem daudzveidīgus uzskatus un objektīvu informāciju. ASV finansēto programmu ietvaros notikusi žurnālistu apmācība un apmaiņa, sniegta palīdzība neatkarīgiem drukātajiem un ētera medijiem, lai tie varētu uzlabot savas spējas un ilgstpēju, sniegta palīdzība mediju tiesiskā regulējuma uzlabošanai, sniegta juridiska palīdzība mediju uzņēmumiem, kā arī paplašināta objektīvas informācijas pieejamība internetā. 2005. gada notikumi Kirgīzijā pierādīja to, cik topošās demokrātiskās sabiedrības liela loma ir mediju brīvībai, it īpaši nozīme bija tai redzamajai lomai, kāda demokrātiskajos pavērsienos bija ASV finansētajai neatkarīgajai drukātajai presei. Moldovā ASV veiksmīgi izmantoja ASV finansēta neatkarīgo mediju monitoringa projekta rezultātus, lai mudinātu Moldovas valdību nodrošināt vienlīdzīgāku pieeju medijiem un atspoguļojumu pirms 2005. gada marta parlamenta vēlēšanām.
ASV centienu centrālais elements šajā reģionā bija likuma virsvaldības un cilvēktiesību veicināšana, ieskaitot ticības brīvību. Amerikas Savienotās Valstis turpināja atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus un tos, kas iestājas par tiesu sistēmas reformām un neatkarību. ASV gan divpusēji, gan caur EDSO sniedza atbalstu un apmācības šī reģiona cilvēktiesību aktīvistiem un NVO, veidojot organizāciju kapacitāti un atbalstot likuma virsvaldību. ASV amatpersonas sniedza morālu un materiālu atbalstu cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvjiem un, kad tas tika atļauts, piedalījās viņu tiesās prāvās un daudzus apmeklēja cietumos. Tāpat arī Amerikas Savienotās Valstis nodrošināja apmācību tiesībsargājošos iestāžu darbiniekiem un armijas personālam par cilvēktiesību aizsardzību, tai skaitā – brīvību netikt spīdzinātam.
Amerikas Savienotās Valstis turpina nosodīt tiesību pārkāpumus, tai skaitā - atsevišķus tiesību pārkāpumu gadījumus, mudina aizsargāt cilvēktiesības un likuma virsvaldību it visur, kur tās apdraudētas, tai skaitā kopā ar mūsu sabiedrotajiem Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Amerikas Savienotās Valstis vadīja starptautiskās prasības nodrošināt neatkarīgu, starptautisku Andižanas notikumu izmeklēšanu. ANO Ģenerālās Asamblejas Trešajā komitejā ASV atbalstīja un balsoja par ES iesniegto rezolūciju par pārkāpumiem Uzbekistānā, tai skaitā – saistībā ar Andižanu, kā arī kopā ar ES un vairākām citām valstīm iesniedza veiksmīgu rezolūciju, kurā tika nosodīta Turkmenistānas valdība un tā tika aicināta novērst smagos cilvēktiesību pārkāpumus. 2005. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību Komisija un ASV kopēji iniciēja veiksmīgu rezolūciju, kurā tika paustas bažas par Baltkrievijas valdības rīcību attiecībā uz virkni cilvēktiesību jautājumu.
Kā Valsts sekretāre vairākkārt sacījusi, ASV nepieļauj kompromisus attiecībā uz demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu, vadoties no drošības apsvērumiem. ASV patiesi uzskata, ka stabilitāte, pārticība un drošība izriet no spēcīgām demokrātiskām sabiedrībām, kas ievēro cilvēktiesības, likuma virsvaldību un pamatbrīvības.
Back to top ^
